Reāli notikumi īsos stāstos.
Komentārs:
peteris -
2010-06-15 22:17
Sveiks, redzu, ka esi uzsācis darbošanos kleķa mājas lauciņā un tas priecē. Man jau zināma pieredze ir, jo es (ar ģimenes piekrišanu) tādu nopirkām 2006. gadā. 1926. gadā celta, māla kleķa māja ar istabām jumta stāvā. Atrodas Latgalē, bet tai pusei galīgi neraksturīga. Tā kā pēdējos 10 gadus tur dzīvoja alkoholiķi, tad bija tik ļoti nodzīvota, ka nācās mainīt visus logus un ārdurvis, bet grīdas, iekšdruvis, griestus, kāpnes pamazām restaurējam. Ēkas ārsienām un iekšienām bija palieli robi līdz 50 cm dziļumam (ārsienu biezums 85 cm), bet pagājušā vasarā tos aizpildījām ar mālu - smilšu - salmu masu un par 95 % atjaunojām visu fasāžu apmetumu kaļķu sastāvā. Labu laiku vācu informāciju, lai saprastu, kā labot kleķa māju, bet liekas, ka pēc šīs ziemas turas labi, tikai vienā fasādē matveida plaisiņas, kuru iemeslu vēl nezinu, bet gribu saprast.
Ja Jums ir jautājumi par māla kleķa tehnoloģiju, ar savu nelielo pieredzi un informāciju labprāt dalītos. Kleķa māja ir laba pastāvīgai dzīvošanai, bet pat mūsu epizodiskajā dzīvošanā tur pārliecinos, ka kleķis, pareizi būvēts, ir lielisks materiāls. Pirms pāris gadiem veicu Grīvaišu baznīcas (celta ap 1700. gadu) defektu apsekojumus un konstatēju, ka tikai cilvēku nezināšana un muļķība labi celtu kleķa baznīcu spēj sabendēt. Citādi - nekāda vaina, tiesa - nedaudz robusti, bet man ļoti patīk ar savu dabiskumu un ekoloģisko "tīrību".
Tas pagaidām viss - Cieņā, Pēteris Blūms, arhitekts.
Slikta plānošana
Cien. kungs, rakstu atbildi uz Jūsu lūgumu sniegt papildus informāciju par
3. bloku negadījuma ziņojuma formā.
Kā mana negadījuma cēloni es tur ierakstīju “Slikta plānošana”. Jūs lūdzāt
sīkākus paskaidrojumus, tāpēc ceru, ka tālākais apraksts būs pietiekošs.
-----
Pēc profesijas esmu mūrnieks. Negadījuma dienā es viens pats strādāju uz
jaunās sešstāvu mājas jumta. Kad pabeidzu darbu, atklāju, ka pāri palikuši
daži ķieģeļi, kas, kā vēlāk tika noskaidrots, kopā svēra 110kg. Lai nenestu
ķieģeļus lejā ar rokām, es nolēmu tos nolaist mucā, izmantojot trīsi, kas
bija nostiprināts mājas sestajā stāvā. Nostiprinājis virves galu uz zemes,
es devos uz jumta, piekāru mucu un tajā sakrāvu ķieģeļus. Tad es nokāpu lejā
un atsēju auklu, ko stingri turēju, lai lēnām nolaistu 110 kg smagos
ķieģeļus.
Jums vajadzēja redzēt ziņojumā par negadījumu, ka mans svars ir 65 kg.
Sakarā ar to, ka biju pārsteigts, jo mani strauji atrāva no zemes, es
zaudēju veselo saprātu un aizmirsu atlaist auklu. Lieki piebilst, ka es
strauji virzījos augšup gar mājas sienu. Trešā stāva līmenī es sastapos ar
mucu, kas tagad devās lejup ar tikpat iespaidīgu ātrumu. Tas izskaidro
ielauzto galvaskausu, vairākus nobrāzumus un lauzto atslēgas kaulu, kā
minēts negadījuma ziņojuma formas 3. nodaļā.
Tikai nedaudz samazinājis ātrumu, es turpināju ceļu augšup un apstājos tikai
tad, kad manas labās rokas pirksti bija pilnībā iesprūduši trīsī, ko es
pieminēju šīs vēstules otrajā rindkopā. Par laimi tad es jau biju atguvis
veselo saprātu un spēju cieši turēties pie auklas par spīti mežonīgajām
sāpēm, ko tajā brīdī sāku just.
Apmēram tajā pašā laikā muca ar ķieģeļiem atsitās pret zemi, kā rezultātā
izkrita mucas dibens. Atbrīvojusies no ķieģeļu svara, muca svēra apmēram 25
kg. Atļaujos vēlreiz atgādināt par savu svaru.
Kā varat iedomāties, es sāku strauji virzīties lejup gar mājas sienu un
trešā stāva līmenī sastapos ar augšup ejošo mucu. Tai var pateikties par
diviem salauztiem elkoņiem, izsistu zobu un nopietnām plēstām brūcēm uz
kājām un ķermeņa lejasdaļā. Šeit man nedaudz uzsmaidīja laime. Šķiet,
sastapšanās ar mucu palēnināja manu gaitu un mazināja ievainojumus, kad es
nokritu uz ķieģeļu kaudzes. Laimīgā kārtā tika lauztas tikai trīs ribas.
Ar nožēlu jāziņo, ka guļot uz ķieģeļu kaudzes sāpēs, nespējot pakustēties un
vērojot tukšo mucu sešus stāvus augstāk, es atkal zaudēju mieru un veselo
saprātu un atlaidu auklu. Tā es gulēju un vēroju, kā tukšā muca sāk savu
ceļojumu atpakaļ, tieši man virsū.
-Kas ir sarkans un kaitē zobiem? -Ķieģelis.
|
